Chernobay Irina
Es domāju, ka jebkura māksla veidojas un pastāv šajā pasaulē, lai cilvēku dvēsele paliktu dzīva un spējīga baudīt. Glezniecība man kļuva par svarīgu dzīves sastāvdaļu un es esmu ļoti priecīga par to, ka tā ir manā dzīvē. Es gleznoju to,ko vēlos izteiktvārdos dažādos mirkļos, to, kāda ir mana iekšējā pasaule, dažreiz tās ir manas personiskās emocijas un pieredze, dažreiz par dienu uzkrātās dusmas. Man tētis agrāk ļoti labi zīmēja, īpaši labi viņš gleznoja portretus. Viņš dzimis Centrālajā Āzijā, jaunībā centās studēt mākslas institūtā, bet viņam nesanāca. Un viņš nesaistīja savu dzīvi ar mākslu. Es domāju, ka es gribu to izdarīt arī par viņu. Mana māte savos 60 gados arī sāka gleznot. 2018, gadā pavasarī tiek plānota mana pirmā personiskā izstāde pēc Baltijas Starptautiskās akadēmijas galerijas ielūguma, un tas ir tas, par ko es jau varu lepoties.