“Dievišķi sievišķais! Kas nevar pastāvēt bez dievišķi vīrišķā klātbūtnes… Glezna man ir brīnums, tik pat liels un neaptverams kā tikko pasaulē ienācis bērns. Un kā bērna, tā arī mākslas darba sākumi meklējami vēl ilgi pirms tas tapis! Bet kur?! Kur ir sākums? Tas man vēl liels noslēpums.

Lai arī ko es Tev teiktu – par sevi vai mākslu, tas nav vārdiem aprakstāms. Tāpēc šīs greznās krāsas, maigās nokrāsas, mītiksie tēli un brīnišķās formas – lai mēs tā skasti pieredzētu šo noslēpumu, ko sauc par dzīvi.

Savā māsklas radīšanas procesā dziļu iedvesmu jūtu no Dabas tās visdažādākajos veidos. Jo ir tikai Daba. Dievu augi, Visuma ceļojumi, Sievietes ceļa pieredzēšana un dziļi iekšēji pārdzīvoumi, Dzīves skolotāji, Mūzika un citi Maģisi motīvi. Tas viss man liek runāt bez vārdiem. Un nereti man ir sajūta: nevis es gleznoju, bet caur mani glezno!

Mans dziļākais nodoms nododot savus SirdsDarbus Tev – Lai tajos veroties, ikdienas, ikbrīdi, Tu, atkal un atkal, ieraugi cik ārkartīgi neatkārtojams Tu esi, kā Tu spīdi! Lai Tev Tavs noslēpums, kas esi Tu, atklājas tieši Tev unikālā veidā!

LITA”